Veikta Varakļānu Sv. Viktora kapelas tehniskā apsekošana un arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija
Varakļānu pilsētas vēstures galvenie objekti ir pils komplekss, baznīca un kapela. Šo ēku savstarpējais izvietojums veido unikālu pilsētbūvniecisko ansambli, kas veidojies laikā no 1780. gada līdz 19. gadsimta vidum. Sv. Viktora kapelai ir izcila nozīme Varakļānu pilsētas identitātē un Latgales kultūrvēsturē. Ēka pārsniedz lokālas ģeogrāfiskas teritorijas robežas. Par 1814. gadā klasicisma stilā celtās kapelas prototipu kalpojis Senās Romas Panteons. Tā kā kapela tiek uzskatīta par unikālu objektu, kas paredzēta gan dievkalpojumu noturēšanai, gan pagrabtelpā (kriptā) atrodas muižnieku Borhu dzimtas kapenes (diemžēl kādreiz demolētas), un tā piesaista Latvijas un ārzemju interesentus. Tādēļ nepieciešama tās saglabāšana, atjaunošana un uzturēšana kārtībā.
Sv. Viktora kapelas celtne ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā projektēta kā cilindrveida apjoma apmesta ķieģeļu būve ar četru kolonnu portiku, koka konstrukcijas kupola pārsegumu un velvētu pagrabtelpu. Kapela ilgāku laiku kalpoja arī kā Varakļānu katoļu draudzes baznīca, līdz 1945. gadā padomju vara celtni draudzei atsavināja, ierīkojot tajā graudu noliktavu un iznīcinot kapelas interjeru. Vēsturisko autentiskumu iznīcinoša restaurācijas prakse 1980. gados un remonti pēc tam arī radījuši kapelas oriģinālo elementu zudumus. 1989.gadā draudze iesniedza pašvaldībai pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, jo bija nepārprotams uzstādījums: “Vēsturiskai sakrālai celtnei jāpieder likumīgam īpašniekam.” Pateicoties jaunā dekāna iniciatīvai un neatlaidībai 2020.gada sākumā tās tika nostiprinātas Zemesgrāmatā. Līdz tam nebija iespējams ierosināt projektus un piesaistīt nepieciešamo finansējumu, kaut arī kapelai bija ilgstoši bojātais jumta segums, kurš papildus nodarīja skādi kapelas griestu apdarei. Ēkas sāpīgo jautājumu palīdzēja atrisināt Nacionāla kultūras mantojuma pārvalde, kura 2022. gadā, atsaucoties uz iesniegto projektu, kapelas jumta atjaunošanai piešķīra ļoti vajadzīgos līdzekļus. Šajā pat gadā kapelai tika ieklāts jauns skārda segums un remontētas jumta koka konstrukcijas. Šobrīd neapmierinošā stāvoklī atrodas kapelas portika izbūves daļa un pagrabtelpas.
Lai atbilstoši kultūras mantojuma saglabāšanas prasībām plānotu atjaunošanas pasākumus, 2025. gada 1. pusē Sv. Viktora kapela pieredzēja tehnisko apsekošanu un arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju. Šāda visaptveroša kapelas stāvokļa izzināšana ļauj apzināt ne tikai celtnes tehnisko stāvokli un plānot steidzamākos, neatliekamākos darbus, bet arī arhitektoniski un mākslinieciski nozīmīgākos būvelementus, interjeru iekārtas un vēsturiskās apdares vērtības.
No tehniskās apsekošanas iegūtajiem rezultātiem secināms, ka kapelas pagraba (kriptas) sienām ir erozijas bojājumi, ko veicinājis caur sienām zem grunts līmeņa ienākošais kapilārais mitrums, tādējādi bojājot sienu iekšējās apdares apmetumu un krāsojumu. Tāpēc nepieciešams ierīkot horizontālo un vertikālo hidroizolāciju, un tikai pēc tam plānot nākamos celtnes saglabātības stāvokļa uzlabojumus un atjaunošanu, t.sk. portika izbūves zonā, ir apsverami nokrišņu ūdens novadīšanas no jumta risinājumi, kapelas fasāžu apdares un krāsojuma, arī logu un durvju atjaunošana pēc izpēti veikušo arhitektu rekomendācijām, jānomaina padomju laikā ieklātās un kapelu degradējošās grīdas seguma flīzes pret kapelas būvniecības laikam atbilstošāku segumu. Daudziem darbiem būs nepieciešama tehniskās dokumentācijas izstrāde, kam arī tiks meklēts finansējums. Kultūras pieminekļu saglabāšanas un atjaunošanas risinājumi prasa pacietību un sasteigtu lēmumu darbiem nav pamata, tāpēc šobrīd kopā ar pieredzējušiem vēsturisku ēku atjaunošanas būvspeciālistiem tiks secīgi un rūpīgi plānoti nākamie darbi Sv. Viktora kapelas savešanai pilnīgā kārtībā.
Sv. Viktora katoļu kapelas tehniskās apsekošanas un izpētes darbus veica vēsturisku ēku izpētes un projektēšanas speciālisti – SIA “Arhitektoniskā izpētes grupa” (saīs. – SIA AIG), arhitekts Artūrs Lapiņš un būvinženieris Harijs Sils, arhitekts, būvpētnieks Ilmārs Dirveiks un restauratore – pētniece Ieva Liepa.
Darbu veikšana bija iespējama, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumam un katoļu draudzes priestera Česlava Mikšto un draudzes ieinteresētībai kultūras mantojuma saglabāšanā.
Materiāls sagatavots pēc SIA AIG tehniskās apsekošanas atzinuma un arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāliem (2025, Rīga)